Latvijas austrumu pierobežā ir sākušies praktiskie darbi valsts aizsardzības stiprināšanai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šobrīd uzstāda pirmos pretmobilitātes šķēršļus teritorijās, kas šim nolūkam ir atsavinātas vai nodotas valsts lietošanā.
Šie darbi ir daļa no plašāka plāna, lai fiziski nostiprinātu Latvijas un visas NATO ārējo robežu pret iespējamiem apdraudējumiem. Pašlaik pirmie pretmobilitātes infrastruktūras elementi tiek izvietoti Balvu novadā. Darbi notiek īpašumā, kas pieder pašvaldībai, bet ir nodots bezatlīdzības lietošanā Aizsardzības ministrijai. Pie robežas strādā Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde, un viņu uzdevums ir izvietot vairākus simtus tā saukto “pūķa zobu”. Tie ir masīvi betona konusi, kas paredzēti smagās tehnikas kustības apturēšanai vai kavēšanai.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka šie darbi ir skaidrs apliecinājums valsts apņēmībai aizsargāt katru Latvijas zemes centimetru. Ministrs pauda gandarījumu, ka visi sagatavošanās darbi – gan tehniskie aprēķini, gan juridiskie procesi – ir noritējuši operatīvi. Viņš arī pateicās vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuru sapratne un sadarbība ir bijusi ļoti svarīga šī projekta uzsākšanai.
Darbi turpināsies arī Latgalē
Balvu novads ir tikai sākumpunkts. Tuvākajā laikā aktīvāka kustība sāksies arī citviet austrumu pierobežā, kur darbosies Zemessardzes 3. Latgales brigāde. Karavīri un zemessargi izvietos dažāda veida šķēršļus teritorijās, kas tika identificētas pirmajā darbu kārtā. Šīs vietas ir izvēlētas stratēģiski, lai maksimāli efektīvi izmantotu apvidus īpatnības aizsardzības nolūkiem.
Militārās pierobežas stiprināšanas process tika juridiski sakārtots jau 2025. gada rudenī, kad Saeima pieņēma īpašu likumu. Pēc tam valdība apstiprināja konkrētus nekustamo īpašumu sarakstus un grafiskos materiālus, kuros precīzi norādīts, kur un kādi šķēršļi atradīsies. Šī gada februārī Ministru kabinets deva zaļo gaismu jau otrajai darbu kārtai, kas nozīmē, ka aizsardzības līnija kļūs arvien garāka un spēcīgāka.
Īpašumu atsavināšana un kompensācijas
Tā kā pretmobilitātes līnija šķērso dažādas teritorijas, valstij nācies risināt jautājumus par privātpersonām piederošu zemi. Valdība šīm teritorijām ir noteikusi nacionālo interešu objekta statusu. Tas ļauj noteikt servitūtus uz privātajiem īpašumiem vai nepieciešamības gadījumā tos atsavināt valsts vajadzībām.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka visi zemes īpašnieki saņems taisnīgu atlīdzību par saviem īpašumiem. Lai noteiktu precīzu summu, ir izveidota īpaša komisija, kurā strādā arī sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Viņu uzdevums ir objektīvi izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Tādā veidā valsts cenšas sabalansēt nacionālās drošības intereses ar iedzīvotāju tiesībām uz taisnīgu kompensāciju.
Kāpēc šie darbi ir tik svarīgi
Pretmobilitātes infrastruktūra nav tikai betona bloki vai dzelzs konstrukcijas. Tā ir sarežģīta sistēma, kas ietver gan dabiskos šķēršļus, gan mākslīgi radītus kavēkļus. Šādas aizsardzības līnijas mērķis ir padarīt jebkādu negaidītu militāru pārvietošanos pāri robežai par ārkārtīgi grūtu un lēnu procesu. Tas dod dārgo laiku valsts aizsardzības spēkiem un sabiedrotajiem reaģēt uz situāciju.
Šo darbu operatīva uzsākšana apliecina Latvijas gatavību nopietni attiekties pret drošības situāciju reģionā. Kamēr turpinās pirmās kārtas izbūve, speciālisti jau gatavojas nākamajiem posmiem. Robežas stiprināšana ir ilgtermiņa projekts, kurā iesaistītas gan militārās struktūras, gan inženieri un loģistikas eksperti, nodrošinot, ka Latvijas austrumu vārti ir cieši noslēgti.
